Gaigalava. Senie mūzikas instrumenti

gaigalava_instrumenti_1 gaigalava_instrumenti_2 gaigalava_instrumenti_3
Vispārējs apraksts
Cimbalas, cītaras, kokles, metalafoni, ksilofoni, koka stabules, svilpes, stabuļflautas, sitamie kociņi, tarkšķi, koka zvani, zvārguļi, vēja zvani, trijdekšņi, treščotkas, plaukšķi, bungas un vijoles top Gunāra Igauņa mūzikas darbnīcā Gaigalavas pagastā. Viss sācies Dricānu skolā, kur Gunārs strādāja par mūzikas skolotāju. Līdzekļi izglītības iestādēm ir ierobežoti, mūzikas instrumentu trūkst. Tā skolotājs sāka izgatavot metelafonus. Tad interese sāka rasties citām skolām, nācās arī pašiem doties turp, rīkot nodarbības, reklamējot mūzikas instrumentus. Bērnu rokās un profesionāļa vadībā instrumenti pārtapa skanīgā orķestrī. Tā tika izveidots uzņēmums „Balt Harmonia”.

Katram instrumentam ir savs stāsts. G. Igaunis pārzina instrumentu būtību, atrod tajos dvēseli. Senie akordeoni, ermoņikas un mūsdienās radītās cītaras, cimbalas apliecina, ka mēs esam garīgi bagāti.

Tradicionālo prasmju skolas nodarbībās tika gatavotas stabuļflautas, šamaņa bungas un etnogrāfiskās kokles.

Prasme
Visi mūzikas instrumenti nosacīti tiek iedalīti tautas instrumentos un profesionālajos mūzikas instrumentos. Pie tautas instrumentiem pieskaita visus sadzīvē lietotus skaņu rīkus un mūzikas instrumentus, tie cieši saistīti ar tautas sadzīvi, ieražām un svētkiem. Daudzi profesionālās mūzikas instrumenti ir radušies, pilnveidojoties tautas instrumentiem.

Irisa Priedīte grāmatā “Ko spēlēja sendienās” raksta : Mūzikas pētnieki mūzikas instrumentus sadalīs pēc skaņas avota un tās iegūšanas veida, fiziķiem svarīgāki būs dažādi tehnoloģiski un akustiski rādītāji, bet vēsturniekus un etnogrāfus interesēs to izcelsme, attīstības gaita, saistība ar etnisko un sociālo vidi.

Gunārs Igaunis savā mūzikas instrumentu darbnīcā gatavo kokles, cimboles, cītaras, lielās bungas un citus sitaminstrumentus. Apraksts dots kokles un bungu izgatavošanai.

Etnogrāfiskās kokles kādreiz tika gatavotas no viena egles (arī priedes, bērza, liepas vai ozola) kluča, kam virsū piestiprināja dēlīti – deku. Stīgas tika piestiprinātas tieši pie korpusa ar stīgu turētāja un skaņošanas tapu palīdzību. Gunārs Igaunis kokles darina nevis no viena izdobta koka gabala, bet gan salīmējot dēlīšus, jo tā ir vieglāk instrumentu labot. Gunārs darina Latgales kokles. Šīm koklēm ir vairāk stīgu nekā Kurzemes koklēm – līdz pat 33 un vairāk, bet parasti deviņas. Latgales koklēm ir spārns un atturīgāki rotājumi. Kokles visbiežāk tiek skaņotas GCDEFGABC (no zemākās).

Bungas tiek gatavotas no viena izdobta koka gabala, parasti celma, kas pārvilkts ar ādu. Ādu meistars parasti iegūst no medniekiem, ar kuriem tiek sarunāts, ka viņi ādu dīrās ļoti uzmanīgi, lai nesabojātu. Ādā tiek izsisti caurumi, tā pārstiepta pār cilindrisko pamatu un nospriegota ar striķiem.

Meistars
Gunārs Igaunis (1965) dzimis Viļānos, šobrīd dzīvo un strādā  Rēzeknes novada Gaigalavā.

Mūzikas instrumentu darināšanu apguvis pašmācības ceļā – studējot literatūru par instrumentiem, par materiāliem, konsultējoties ar vecākās paaudzes meistariem.

2007. gada septembrī Gunārs kopā ar Rēzeknes deju grupas „Dziga” vadītāju Ilmāru Dreļu Gaigalavā izveidoja mūzikas instrumentu darbnīcu. Tajā tiek gatavotas cītaras, cimboles, kokles un dažādi sitamos instrumenti – gan ar noteiktu augstumu (ksilofons, metalofons, zvani), gan nenoteiktu augstumu (lielās bungas, mazās bungas, velna bungas, zvārguļi, treščotka, klabata, robdēlis, plaukšķis, katliņš, tarkšķis, u.c.). Gunārs arī remontē akordeonus, garmoškas, cītaras un citus tradicionālos instrumentus.

Gunāra Igauņa aizraušanās ir ne tikai mūzikas instrumentu gatavošana, bet arī seno instrumentu kolekcionēšana. Viņš kolekcionē ermoņikas un akordeonus. Vecākais viņa kolekcijā nonākušais eksemplārs ir akordeons, kurš nu jau būs izdzīvojis krietni vairāk par 100 gadiem.

Gunārs Igaunis ir arī muzikants, muzicē kopā ar ģimeni – sievu Rasmu un meitām Lieni, Laimu un Martu, kā arī vada Rēzeknes kultūras nama lauku kapelu „Dziga”. Kopā ar ģimeni piedalījies arī TV raidījumā „Dziedošās ģimenes”.

Gunārs Igaunis, 28728790, baltharmonia@inbox.lv; www.baltharmonia.lv